Drausmīga Pasaka: Kāpēc Lapsenes Dzīvo Zombiju Mārītes

{h1}

Parazīts pārņem mārītes un pārvērš tās par miesassargiem olām, kuras tiek ieliktas mārītes ķermenī. Tā ir dārga stratēģija mārītēm un parazītiem, lai arī tā plēsoņus tur mieru.

Ja mārītes dzīve būtu šausmu filma, tā tas sāktos: Biedējoša stīgu mūzika. Lapsenes zaļās acs tuvplāns. Pēkšņa pīšļa pīre. Ekrāns kļūst tumšs.

Tālāk mūsu mārītes varonis, kurš atklāti sēž uz lapas. Pēkšņi debesis mākoņi klīst. No mārītes vēdera sāk pīkstēt kaut kas oranžs un nekārtīgs. Mērķauditorijas locekļi aizsedza acis, gaidot ātru, šausmīgu melnsarkanā kukaiņa galu. Bet tas nav tik vienkārši. Tā vietā, lai nomirtu, mārīte izdzīvo, kad lapsenes kāpurs izkļūst no vēdera un sāk aust kokonu starp mārītes kājām. Tieši tā: Mārīte ir zombijs.

Šī dīvainā pasaka nav daiļliteratūra daudzām mārītēm, kuras kļuvušas par parazītu lapsenes upuri Dinocampus coccinellae. Tagad jauns pētījums atklāj, kāpēc lapsenes kā inkubatorus izmanto mārītes. Izrādās, ka zombiju mārītes uztur plēsējus prom no lapsenes neaizsargātajiem kāpuriem, palielinot iespēju, ka viņi izdzīvos, lai kļūtu par pilntiesīgiem lapsenes.

Pētījumā, kas šodien (21. jūnijā) publicēts žurnālā Biology Letters, tiek atklāts, ka šī aizsardzība nāk ar izmaksām: kāpuri, kas paši kokonējas uz dzīvu mārīti, nevis miruši vai vispār nav, var sagaidīt mazāk olu no viņu pašu, kad tie parādās kā lapsenes. Tas liek domāt, ka tos pašus resursus, ko lapsenes izmanto olu attīstīšanai, izmanto arī zombiju mārītes kontrolēšanai. [Lasīt: 10 visnožēlojamākie, velnišķīgākie parazīti]

Mārītes šausmas

Lapsu parazitārie veidi ir jau sen pamanīti, un kukaiņu pasaulē tie nav unikāli. Parazitārā lapsene Hymenoepimecis argyraphaga, piemēram, dēj savas olas zirneklī Plesiometa argyra. Pēc tam kāpuri apēd savu saimnieku.

Prāta kontrole nav arī ārkārtēja parazītiem. Pirms tā mirst, inficēts P. argyra zirneklis ir spiests veidot savu tīmekli lapsenes kokonam piemērotā vietā. Ar noteiktu sēnīti inficētās zombiju skudras klejo pa mežu līdz vidējam pusdienlaikam, kad tās ar žokļiem noenkurojas lapu vēnā. Saulrieta laikā skudras mirst, jo sēne sūta kātiņu, kas šauj pa galvu galiem. [Prāta kontrole: Zombiju skudru galerija]

No mārītes vēdera lūkas izšķīst lapsenes kāpurs. Mārīte dzīvos tālāk, kad lapsenes kūniņa griezīs kokonu starp kājām.

No mārītes vēdera lūkas izšķīst lapsenes kāpurs. Mārīte dzīvos tālāk, kad lapsenes kūniņa griezīs kokonu starp kājām.

Kredīts: Mathieu Bélanger Morin

Bet Monreālas Universitātes absolvente Fanny Maure un viņas kolēģi to pamanīja pat pēc tam D. coccinellae kāpuri izrauj izeju no mārītes vēdera, mārītes paliek dzīvas, daļēji paralizētas, bet reizēm raustītas. Viņiem radās aizdomas, ka dzīvie mārītes kaut kā pasargā viņu nelūgto kravu.

Lai pārbaudītu ideju, pētnieki laboratorijā izaudzēja vairāk nekā 4000 mārītes un ļāva lapserēm dēt olas neveiksmīgajos kukaiņos. Pēc tam viņi gaidīja kāpuru parādīšanos un izgrieza savus kokonus.

Mārītes miesassargs

Kad kāpuri bija ārā, pētnieki sadalīja zombiju mārītes un kāpurus trīs grupās. Pirmajā viņi izņēma mārīti no kokona, atstājot jaunattīstības kokonu vienu pašu. Otrajā viņi atstāja kokonu uz mārītes, bet saspieda mārītes galvu, lai to nogalinātu. Trešā grupa palika tāda, kāda tā bija, ar jaunattīstības lapsenei, kas piestiprināta pie dzīvā mārītes.

Tad viņi visas trīs kokonu grupas pakļāva zaļajiem mežģīnēm - plēsīgajam kukaiņam, kurš mīl ķēvēt uz neaizsargāto lapsenes kāpuru. Katram plēsējam bija atļauts 15 minūtes vienatnē ar kokonu, jo pētnieki reģistrēja, cik bieži mežģīnēm bija izdevies aizķerties kāpuru ēdienreizē.

Viņi atklāja, ka no kokoniem, kurus aizsargā dzīvie mārītes, apēduši tikai aptuveni 35 procenti. Kad kokoni tika atstāti vieni vai piestiprināti pie mirušām mārītēm, mežģīņu upuris turpretī bija no 85 līdz 100 procentiem.

Pētījumā arī atklājās, ka, jo ilgāk mārīte izdzīvoja ar tai pievienoto kokonu, jo mazāk auglīga bija jaunizveidotā lapsene, liekot domāt, ka jaunattīstības lapsene dalās resursos ar savu saimnieku. Ir jēga, jo vairāk resursu ir mārītim, pirms kāpurs izdalās no vēdera, jo ilgāk tas dzīvo, lai aizsargātu kāpuru kokonā.

Nepieciešams vairāk pētījumu, lai noskaidrotu, vai lapsenes vēlāk veidojas vairāk olu, lai kompensētu resursu dalīšanu ar saviem zombiju saimniekiem, rakstīja Maure. Bet pētījums parādīja arī vēl vienu šausminošu zinātkāri par zombiju mārītēm: Apmēram 25 procenti mārītes izdzīvoja no parazītu procesa un dzīvoja pēc savas dzīves, kad lapsenes kūniņa bija pazudusi. Tagad ir šausmu filma ar laimīgām beigām.

Jūs varat sekot WordsSideKick.com vecākā rakstniece Stepanija Papaša vietnē Twitter @sipappas. Sekojiet WordsSideKick.com, lai iegūtu jaunākos zinātnes jaunumus un atklājumus Twitter @wordssidekick un tālāk Facebook.

Drausmīga Pasaka: Kāpēc Lapsenes Dzīvo Zombiju Mārītes


Video Papildinājums: .




Pētniecība


Kā Pateikt, Vai Sazvērestības Teorijas Ir Reālas: Lūk, Matemātika
Kā Pateikt, Vai Sazvērestības Teorijas Ir Reālas: Lūk, Matemātika

Zeme Varētu Kļūt Pārāk Karsta Cilvēkiem
Zeme Varētu Kļūt Pārāk Karsta Cilvēkiem

Zinātne Ziņas


Vai Grizli-Polārlāča Hibrīds Pamodinās Cilvēkus Mainīgajā Klimatā? (Op-Ed)
Vai Grizli-Polārlāča Hibrīds Pamodinās Cilvēkus Mainīgajā Klimatā? (Op-Ed)

Fakti Par Neonu
Fakti Par Neonu

Twitter Globālā Ietekme (Infografika)
Twitter Globālā Ietekme (Infografika)

Iespējamais Vecākais Homēra “Odisejas” Fragments, Kas Atklāts Grieķijā
Iespējamais Vecākais Homēra “Odisejas” Fragments, Kas Atklāts Grieķijā

Imūna Pret Hiv: Kā Viņi To Dara?
Imūna Pret Hiv: Kā Viņi To Dara?


LV.WordsSideKick.com
Visas Tiesības Aizsargātas!
Pavairošana Materiālu Atļauts Tikai Prostanovkoy Aktīvu Saiti Uz Vietni LV.WordsSideKick.com

© 2005–2024 LV.WordsSideKick.com